Svaigi fakti par veģetārismu un veģetāriešiem

Svaigi fakti par veģetārismu un veģetāriešiem

Vai tu esi kādreiz aizdomājies, kas ir veģetārisms un kāpēc tik daudz cilvēki izvēlas tieši šo ēšanas metodi? Veģetāristi savā uzturā lieto augu izcelsmes ēdienus, izvairoties no pārtikas, kas ražota no dzīvniekiem. Būt par veģetārieti ir jābūt stingrai pārliecībai un jāseko līdzi savam uzturam. Bieži vien, tā dzīvot ir daudz dārgāk, jo jāapmeklē speciāli veikali, izmeklēta pārtika, kas nesatur dzīvnieku valsts produktus. Šie ir fakti, kas ir zināmi visiem. Bet ir lietas, ko, iespējams uzzināsi no jauna, ja izlasīsi visu rakstu.

  • Vairāki pētījumi liecina, ka diētas uz augu bāzes paātrina organisma vielmaiņu un sadedzina par 16 procentiem vairāk kalorijas, nekā esot uz gaļas bāzes veidotas diētas.
  • Pirmā Veģetārisma biedrība tika izveidota 1847. gadā Anglijā. Biedrības mērķis bija iemācīt cilvēkiem būt veseliem un dzīvespriecīgiem, izvairoties lietot gaļas produktus.
  • 2012. gadā Losandželosas pilsētas dome vienbalsīgi apstiprināja revolūciju, kura ieviesa likumu, ka pirmdienas būs bez-gaļas pārtikas dienas. Pasākums ir daļa no starptautiskas kampaņas, kuras ietvaros tiek samazināts lielais gaļas patēriņš, veicinot stiprāku veselību.
  • Vidējs amerikānis gadā apēd apmēram 100 kilogramus gaļu. Šajā skaitlī nav pieskaitītas jūras veltes, kas to krietni palielinātu.
  • Vairāki pētnieki apgalvo, ka veģetārs uzturs var pabarot vairāk cilvēku nekā uz gaļas bāzes tendēta pārtika. Piemēram, aptuveni 90 tūkstoši kilogrami kartupeļi var tikt izaudzēti pushektārā, turpretī tik pat lielā zemes gabalā var izaudzēt 165 kilogramus liellopa gaļu.
  • Tāpat arī ar ūdens izmantošanu augiem un dzīvniekiem. Lai saražotu pushektāru ar kviešiem nepieciešams 95 litri ūdens, taču, lai šādā pašā teritorijā, audzējot liellopus, ūdens tiek izmantots vismaz tūkstoš reizes vairāk – 9500 litrus.
  • Ir vairāki veidi, kā sīkāk izdalās veģetārisms.
    • Pats ierobežotākais veģetārisma veids ir vegānisms, kuri savā uzturā nelieto ne tikai gaļu, bet arī produktus, kas ir nākuši no dzīvniekiem, piemēram, olas un medus.
    • Ovoveģetārieši ēd olas, bet ne citus piena produktus.
    • Laktoveģetārieši ēd visus piena produktus, izņemot olas.
    • Ovolaktoveģetārieši savā uzturā ietver gan olas, gan piena produktus.
    • Frutārisms ir veģetārs veids, kurā cilvēks ēd tikai augļus, riekstus, sēklas un citus augu materiālus, ko var iegūt bez auga nogalināšanas. Piemēram, sīpoli un kartupeļi ir strikti nevēlami frutāristiem, jo dārzeņi tiek izrauti no zemes, tāpat kā iegūstot graudaugu produktus, tiek nopļauti kvieši, auzas un citi.
  • Veģetārisma saknes ir meklējamas senajā Indijā, kur šobrīd dzīvo 70 procenti no visiem pasaules veģetāriešiem. Tieši Indija ir valsts, kurā visvairāk piekopj veģetārismu, jo viņi uzskata dzīvniekus par svētām radībām, it īpaši govis.
  • Britu pētījums atklāja, ka bērna IQ varētu palīdzēt prognozēt viņa izredzes kļūt par veģetārieti. Jo augstāks IQ līmenis, visticamāk bērns kļūs par veģetārieti sava mūža laikā.
  • Daudzi veģetārieši izvairās ēst gaļu, jo neuzskata par ētisku nežēlastību, ko nodara dzīvniekiem.
  • Veģetāriešiem ir tikai nedaudz zemāks proteīnu daudzums organismā, kā tiem, kas ēd gaļu. Dažādi pētījumi visā pasaulē apstiprina, ka veģetārs uzturs nodrošina pietiekami daudz olbaltumvielas, kas atrodas dažādos augu avotos.
  • Vienīgais vitamīns, kas patstāvīgi pietrūkst veģetāriešu organismam ir B12. To var iegūt no dzīvnieku izcelsmes avotiem, lai gan arī nelielā daudzumā var būt arī raugā. Pētījumi liecina, ka B12 vitamīna deficīts var būt saistīts ar kaulu pavājināšanos.