Interesanti svētku fakti par Ziemassvētkiem

Interesanti svētku fakti par Ziemassvētkiem

Ziemassvētki ir gada gaidītākie, ģimeniskākie un mīlestības pilnākie svētki. Katram šie svētki nozīmē ko citu. Ja vēlies iegūt jaunu priekšstatu par šiem svētkiem, iesaku palasīt interesantus faktus par Ziemassvētku tradīcijām un vēsturi.

PS: Neaizmirsti šogad jau laicīgi sapirkt saviem mīļotajiem dāvanas – un talkā vari ņemt!

  • Norvēģu zinātnieki ir izteikuši hipotēzi, ka Rūdolfa sarkanais deguns ir parazītu infekcijas dēļ, viņa elpošanas sistēmā. Sākotnēji Rūdolfs nemaz netika zīmēts ar sarkanu degunu, jo tas atgādināja hroniska alkoholiķa degunu.
  • Rūdolfu sākotnēji gribēja saukt par Rollo vai Redžinaldu.
  • Ziemassvētku vecīša ziemeļbrieži tiek dēvēti vīriešu vārdos – Rūdolfs, Pērkons, Zibens, Šķaidītājs, Kupidons, Gudrinieks. Comet, Dancer un Prancer arī tiek lietoti vīriešu izteiksmē, lai gan latviski tulkotos kā sieviešu vārdi. Patiesībā, ziemeļbriežu tēviņi tieši ap decembri – janvāri nomet savus lielos krāšņos ragus, tāpēc pētnieki mēdz apgalvot, ka patiesībā vecīša kamanas velk mātītes vai kastrēti tēviņi.
  • Pirmās mākslīgās Ziemassvētku eglītes izgudroja vācieši, kuri tās veidoja no zoss spalvām.
  • Tradicionālās Ziemassvētku krāsas ir zaļš, sarkans un zelts. Zaļā krāsa – dzīvības un atdzimšanas simbols Sarkanā krāsa – simbolizē Jēzus Kristus asinis Zelta krāsa – gaismas, bagātības un labklājības simbols
  • Ziemassvētki daudziem kristīgajiem simbolizē Jēzus Kristus dzimšanu, taču nekur bībelē nav pieminēts, ka viņš ir dzimis 25. decembrī. Daļa vēsturnieku faktiski uzskata, ka Jēzus Kristus ir dzimis pavasarī.
  • 25. decembris iespējas tika izvēlēts tāpēc, ka tas sakrita ar seno pagānu festivālu, kura laikā slavināja lauksaimniecības dievu Saturnu. Festivāla laikā norisinājās liela ballīte ar azartspēļu spēlēšanu un dāvanu pasniegšanu.
  • Saistībā ar pagānu svētku saknēm, reliģiski cilvēki uzreiz nepieņēma šos svētkus. Laikā no 1659. līdz 1681. gadam Bostonā nedrīkstēja svinēt Ziemassvētkos – tas bija pretlikumīgi. Cilvēki tika sodīti, ja tos pieķēra svinot šos svētkus.
  • Tas, kā izskatās Ziemassvētku vecītis, tika pieņemts 1804. gadā Ņujorkas Vēstures biedrības sanāksmē. Pirmie šādi atveidotie Ziemassvētku vecīši bija koka izgrieztas formiņas, kuras piestiprinātas pie zeķēm, kas piepildītas ar saldumiem un rotaļlietām.
  • “Klusa nakts, Svēta nakts” ir vispopulārākā reģistrētā Ziemassvētku dziesma ar vismaz 733 dažādām versijām ar autortiesībām, kopš 1978. gada.
  • Leģenda vēsta, ka “Klusa nakts, Svēta nakts” tika uzrakstīta austrieša Jozefa Mora iecerē, pēc viņa iekšējo orgānu sabrukuma. Priesteris Jozefs uzrakstīja šo dziesmu atrodoties svētceļojumā.
  • Patiesībā dziesmai “Santa Claus Is Comin to Town” ir nospiedoša nozīme. Komponists Heivens Gilespijs brīdi, kad rakstīja šo dziesmu bija bez darba un cieta no sērām par tikko nomirušo brāli. Viņam palūdza uzrakstīt Ziemassvētku dziesmu lielākajā viņa depresijas laikā. Sākotnēji viņš nespēja savākt domas, lai ko tādu darītu, taču tieši brāļa nāve sniedza lielāko iedvesmu un Ziemassvētkos katru reizi šīs dziesmas laikā viņš kavējās kopīgās atmiņās ar brāli.
  • “Patiesā mīlestība” par ko dzied dziesmā “Twelve Days of Christmas” neattiecas uz romantisku pāri un viņu mīlestību, bet gan mīlestību pret Dievu, ko tam velta katoļticīgie. Persona saņem dāvanas, ja tā ir izrādījusi patiesu mīlestību Dievam, piemēram, rotājumos izmantojot divas ūbeles. Divas ūbeles tiek raksturotas kā Vecā un Jaunā derība.
  • Saskaņā ar Facebook analizētajiem datiem, divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem ir viens no populārākajiem šķiršanās laikiem. Taču paši Ziemassvētki ir vismazāk zināmā diena, kad pāri mēdz izšķirties, jo tad valda mīlestība un neviens nedomā par savām rūpēm.
  • Izpētīts, ka izteikti mazāks pašnāvību skaits ir tieši Ziemassvētku brīvdienās. Toties augsti rādītāji izdarīt pašnāvību ir pavasarī.