Interesanti fakti par naudu

Interesanti fakti par naudu

Nauda ir tā lieta, ko visi pazīst. Turklāt tā ir vienīgā lieta uz pasaules, kura patīk pilnīgi visiem. Ar pārējām lietām viss atkarīgs no katra gaumes, piemēram, kāda dziesma vai filma gan cilvēkiem patiks, gan nepatiks. Taču nauda vienmēr patīk visiem. Mūsdienās nauda izskatās daudz savādāk nekā tas bija agrāk, un tas ir loģiski, jo viss plūst un mainās. Pašā sākumā, protams, bija barters, kad preces mainīja pret citām precēm. Vēlāk sāka ieviest ko līdzīgu naudai, taču monētas un banknotes neradās uzreiz sitio web. Sākumā kā naudu izmantoja visdažādākās lietas, piemēram, kakao pupiņas, lousi, ādu, kažokus, sāli, akmens diskus, rīsus u.c. Tas protams stipri līdzinājās barteram, turklāt šāda sistēma arī nebija pārāk vienlīdzīga un pareiza. Pirmās monētas sāka kalt tagadējās Turcijas teritorijā. Tas notika aptuveni pirms 2700 gadiem. Pirmās monētas kala no zelta un sudraba sakausējuma – elektruma. Monētas tika lietotas ļoti ilgi, papīra nauda parādījās stipri vēlāk. Pirmās papīra banknotes parādījās 14. gs. Ķīnā. Iemesls kāpēc tur parādījās šādas banknotes bija diezgan vienkāršs – nebija pietiekami daudz vara (no tā Ķīnā kala monētas), tāpēc izdomāja ko citu. Savukārt pirmās ūdenszīmes parādījās Itālijā 18. gadsimtā. Ir arī cilvēki, kuri nodarbojas ar ūdenszīmju pētīšanu. Šādu nodarbi sauc par filigrānistiku. Krievu seno rokrakstu pētnieki ir bijuši pirmie, kas ar to sākuši nodarboties. Daudzi Eiropas valūtu nosaukumi radušies no mērvienību nosaukumiem, piemēram, lira, marka, krona, mārciņa. Protams, monētas ir daudz un dažādas, turklāt, ne tikai parastas monētas, kas paredzētas ikdienai, bet arī speciālās jubilejas monētas, kuras parasti kolekcionē. Pati dārgākā monēta ir izkalta Kanādā. Tā sver 100 kg un tās vērtība ir ap 1 miljonu. Diezgan iespaidīga monēta.

Šī monēta izstādes laikā ir bijusi arī Rīgā. Grūti pat iedomāties kāda varētu izskatīties monēta, kuras svars ir šie 100 kg. Bieži vien varam redzēt, ka uz monētām tiek izkalti portreti – parasti valstu vadītāju portreti. Mūsdienās visbiežāk tie ir kādi karaliskās ģimenes pārstāvji valstīs, kur tādas karaliskās ģimenes vispār ir. Šāda tradīcija ir sākusies jau sen – pirmais, kurš gribējis, lai viņa portrets tiek izkalts uz monētas ir bijis Maķedonijas Aleksandrs. Ķīna bija ne tikai pirmā valsts, kas izgudrojusi papīra banknotes, bet tur sākot no viduslaikiem līdz 20. gs. tika gatavotas banknotes no zīda. Tā kā Ķīnā zīds ir plaši pieejams, tad šāds fakts nemaz nepārsteidz. Ar banknotēm ir arī dažādi dīvaini likumi. Piemēram, Taizemē ar likumu ir aizliegts kāpt ar kājām uz banknotēm, uz kurām attēlots karalis. Ja banknotes ir kaut kā sabojātas, tad varam tās aiznest uz banku samainīt pret jaunām banknotēm. Taču Austrālijā ir diezgan interesants variants – ja austrāļi saplēš uz pusēm savu 10 dolāru banknoti, tad abas tās puses var izmanot kā 5 dolāru banknotes. Īstenībā labs variants, ja veikalā pārdevējs vai autobusa šoferis nevar izdot atlikumu no 10 dolāriem – atliek banknoti tikai saplēst uz pusēm un gan jau no 5 dolāriem izdot būs iespējams. Diezgan neparasts šķiet fakts, ka 500 eiro banknote ir viena no pasaulē izmantotākajām banknotēm. Tas tiešām šķiet neparasti, jo ne katrs šādu banknoti ikdienā redz. Daudzi cilvēki tik lielas banknotes pat nav redzējuši, turklāt mūsdienās lielākas summas parasti apstrādā elektroniski.