Header Image - Activ.lv

Norvēģija – interesanta un pārsteidzoša valsts

Norvēģija – interesanta un pārsteidzoša valsts

Piekritīsiet, ka par katru pasaules valsti zinām pavisam nedaudz no lielās puzles. Katrai ir savas tradīcijas, vēstures atmiņas un mūsdienīgs skatījums uz dažādām lietām. Šoreiz, par Norvēģijas interesantākajiem faktiem, tradīcijām un vēsturi.

  • Norvēģijas formālais nosaukums ir Norvēģijas Karaliste (Kongeriket Norge).
  • Karalis Olafs V kā pārvietošanās līdzekli izmantoja sabiedrisko transportu un pats maksāja par savām biļetēm.
  • Sākotnēji Norvēģija tika saukta par Nordweg, kas tulkojumā nozīmē “Ziemeļu ceļš”.
  • Norvēģijas nacionālais simbols ir lauva.
  • Norvēģijas karogs ir sarkans ar zilu krustu, kam apkārt ir balts rāmis. Krāsas atgādina Norvēģijas vēstures politiskās savienības ar Dāniju (sarkans un balts) un Zviedriju (zils).
  • No 1814. gada līdz 1905. gadam Zviedrija un Norvēģija praktiski bija viena Karaliste.
  • Valstī pieprasīta ir tuneļu būvēšana. Norvēģijā ir visdziļākais zemūdens tunelis, kas atrodas 287 metru dziļumā, kā arī garākais sauszemes Lerdāles tunelis, kas ir 24 kilometrus garš.
  • Norvēģijai pieder Pasaules miera indeksa lielākais procentuālais pārsvars, kas liecina, ka norvēģi ir mierīgākā tauta pasaulē.
  • Katrā Norvēģijas pilsēta ir tikai viens vai divi veikali, kur ir iespējams iegādāties alkoholu. Šos veikalus sauc par Vinmonopolet. Ārpus pilsētas robežām šādi veikali nav sastopami vispār. Šāda alkohola ierobežošana ir tāpēc, ka norvēģi necieš braukšanu dzērumā. Brīvdienās norvēģi mēdz iedzert ko grādīgu, taču, ja tiek pieķerti braucot pie stūres, sodi var būt lieli – tiks piespriestas 30 dienas cietumā, zaudēta autovadītāja apliecība uz vienu gadu un naudas summa, kas pielīdzināma 10 procentiem no sava gada ienākumiem.
  • Norvēģi nav ieviesuši studiju maksu nevienā no augstskolām. Tai skaitā ārzemnieki var iegūt izglītību bezmaksas.
  • Norvēģi ir ļoti lieli suņu mīļi, tāpēc ar likumu ir pieņemts aizliegums kastrēt suņus, izņemot noteiktus apstākļus.
  • Norvēģi ir ari lieli dabas aizstāvji. 2008. gadā viņi ir ziedojuši vienu miljardu dolāru, lai palīdzētu glābt Amazones mežus no izciršanas.
  • Patiesībā norvēģi iepazīstināja japāņus ar suši kultūru. Tas notika jau 80.tajos gados.
  • Norvēģijai piederošā Buvē sala, kas atrodas starp Antarktīdu un Āfriku tiek saukta par Vientuļāko zemi uz pasaules. Tā ir neapdzīvota un pilnīgā sasalumā.
  • Norvēģija ir sestā lielākā valsts Eiropā, taču iedzīvotāju ziņā tā ieņem tikai 28. vietu.
  • Pārtikas cenas ir samērā lielas, salīdzinot ar citām valstīm, turklāt svētdienās oficiāli nestrādā neviens pārtikas veikals, izņemot benzīntankus. Daudzi norvēģi tieši svētdienās ieplāno braucienus uz Zviedriju, lai iepirktu sev ēdienu.
  • Norvēģijā smagāko noziedznieku cietums atrodas uz salas, kur ir pavisam minimāla drošības kontrole.
  • Ieslodzītie var brīvi dzīvot, kā viņi vēlas. Turklāt, cietumniekiem katram savā kamerā ir interneta pieslēgums.
  • Neskatoties uz to, ka šeit atrodas vissmagākie noziedznieki, cietumā ir vismazāk ieslodzīto kā pārējos Eiropas cietumos.
  • Vairāk nekā 8 procent norvēģu iedzīvotāji katru piektdienu ēd tacos.
  • Visizdevīgāk ir publicēt savu grāmatu tieši Norvēģijā. Publicējot grāmatu, valdība nopirks pirmās tūkstoš kopijas un izplatīs tās pa visām valsts bibliotēkām.
  • Norvēģi ir ļoti pārtikuši un bagāti. Neskatoties uz to, ka Norvēģija ir viena no lielākajiem naftas eksportētāju valstīm, benzīna cenas ir augstākās visā pasaulē.
  • 99 procenti no Norvēģijas elektrības ir no hidroelektrostacijām. Šāds rādītājs ir visaugstākais kā jebkurai citai valstij.

Fakti, ko tu iespējams nezināji par Nīderlandi

Fakti, ko tu iespējams nezināji par Nīderlandi

Tu zini, kur atrodas Nīderlande, esi apceļojis skaistākās vietas un tev ir vismaz viens draugs, kas dzīvo Nīderlandē. Taču ir lietas, ko daudzi cilvēki nezina par šo valsti. Tas nebūs ierakstīts nevienā tūrismu bukletā un pat ne Wikipedijā.

Palasi dažus interesantus faktus par Nīderlandi:

  • Vairāk kā viena ceturtdaļa no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Papildus tam, vairāk par 50% no tās teritorijas, kas ir virs jūras līmeņa, nav augstāk kā metrs. Schiphol starptautiskā lidosta patiesībā atrodas 4,5 metus zem jūras līmeņa. Tas nozīmē to, ka ar laiku šī valsts applūdīs. Tāpēc, ja vēl neesi paspējis apmeklēt Nīderlandi, noteikti pievieno to vienam no aktuālākajiem atvaļinājuma galamērķiem.
  • Nīderlande un Holande tiek raksturota kā viena valsts. Vienalga, vai pieminēsi vienu vai otru – tevi sapratīs.
  • Nīderlandieši ir garākie cilvēki pasaulē. Vīriešu vidējais garums ir 184 centimetri, bet sievietēm 170 centimetri. Daži zinātnieki to izskaidro ar DNS īpatnībām, pareizu uzturu un paaugstināto labklājību, bet citi zinātnieki uzsver, ka garais ķermenis ir raksturojams bagātīgā piena patēriņa dēļ.
  • Nīderlandieši ir visblīvāk apdzīvotā nācija Eiropā. Kamēr jebkurā citā Eiropas valstī iedzīvotāju blīvums ir vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju uz kvadrātkilometru, tikmēr Nīderlandē tas ir tikai 487 iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru.
  • Nīderlandē ir ļoti līdzens reljefs. Tā esot plakana kā pankūka, kā smej ģeogrāfi. Augstākais punkts atrodas dienvidaustrumu malā, Limburgas provincē. Vaalserberga virsotne sasniedz 322.7 metrus.
  • Nīderlandes galvaspilsēta Amsterdama ir celta uz koka pāļiem. Amsterdamas augsne ir purvaina un māliem bagāta, tāpēc, lai uzsāktu pilsētas industriālo būvniecību, viss tika nostiprināts ar koka pāļiem. Tie tika ierakti 11 metru dziļumā un fiksēti ar smilšu slāni. Amsterdamā visas ēkas pamatos ir koka pāļi kā stiprinājumi. Karaļa pils ar Dammes laukums ir būvēts izmantojot apmēram 13 tūkstošus koka stabus.
  • Nīderlandes simbols ir plašie tulpju lauki, kas katru gadu pulcē tūristus no visām malām. Tomēr tulpju sīpolu dzimtene nav Nīderlande. Pirmie tulpju sīpoli tika atvesti no Turcijas. Tie ļoti ātri pieņēma jauno vidi, jo augsne ir atbilstoša tulpju augšanai. Mitrā un purvainā augsne ir daudz pateicīgāka augšanai, nekā tas ir Turcijā.
  • Visā pasaulē pierasts, ka dzemdības notiek slimnīcā, speciālistu uzraudzībā. Taču 30% no Nīderlandes jaunajām māmiņām atzīst, ka dzemdējušas bērnus savā mājā. Tas nenozīmē, ka bērni ir dzimuši ne-sanitāros apstākļos. Dzemdības notiek ārstu uzraudzībā, taču, lai mazinātu stresu, tas notiek ierastajā dzīves vidē.
  • Tieši aiz norvēģiem, nīderlandieši ir pasaulē lielākie kafijas dzērāji. Vidēji nīderlandieši gadā izdzer 140 litrus kafijas, kas ir apmēram 3,2 tasītes dienā.
  • Nīderlandieši neoficiāli pieņēmuši angļu valodu kā otro valsts valodu. 86% nīderlandieši perfekti runā angļu valodā. Tūristi bieži vien apjūk, izdzirdot nīderlandieti runājam angliski, jo valoda ir tik izkopta un neizklausās pēc svešvalodas. Angļu valoda tiek mācīta jau no pirmajām skolas dienām, saprotot, ka tūrismam ir liela ietekme uz valsts ekonomiku. Visiem ir skaidri jāpārzina angļu valoda.
  • Nīderlande ir lielākā alus eksportētāju valsts visā pasaulē. Pēdējie dati, kad tika veikta aptauja, bija 2001. gads, bet arī tad tika iegūti vērā ņemami rezultāti. 2001. gadā holandiešu alus uzņēmumi eksportēja pārsteidzoši lielus apjomus uz ārvalstīm – 1,3 miljardus litrus. Puse no visa šī lielā apjoma tika izsūtīta uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Apbrīnojamākās pasaules vietas

Apbrīnojamākās pasaules vietas

Mūsu pasaule ir pilna ar brīnumainām vietām. Atšķirīgie gadalaiki, klimatiskie apstākļi un dažādas ģeogrāfiskas vietas sniedz cilvēka acīm neiedomājamus skatus, kam grūti noticēt, ja pats neesi redzējis.

Mīlestības tunelis Ukrainā
Šāds tunelis ir dzelzceļa vilciena posmā, kas ir viena no romantiskākajām vietām uz Zemes. Tunelis ir veidojies saaugot kokiem no abām pusēm, pa vidu izveidojot tuneļa tipa caurumu. Tautā pieņemts, ka, diviem mīlošiem cilvēkiem, braucot cauri šim tunelim ir jāsadodas rokās un jāievēlas vēlēšanās. Ja viņi patiesi mīl viens otru, tad vēlmes piepildīsies.

Tulpju lauki Nīderlandē
Sākot ar aprīli, Nīderlande ir viens no pieprasītākajiem tūristu galamērķiem. Keukenhofa ir vieta, kur arhitekti izveidojuši ziedu karaļvalsti, kuru ik gadu apmeklē vairāk kā 900 tūkstoši interesentu.

Antilopju kanjons Amerikā
Tās ir spirālveida klinšu alas, kuras veidojušās erozijas ceļā. Augstākā ala sasniedz 40 metru garumu un 10 metru platumu. Pats kanjons dalās divās daļās – Augšējais un Apakšējais Antilopju kanjons. Fotogrāfi dodas uz šo kanjonu no visām pasaules malām. Kanjons mēdz applūst, tāpēc vēl joprojām to mēdz uzskatīt par vienu no bīstamākajām vietām.

Maču Pikču
Peru kalnos inku veidotais cietoksnis ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2400 metru augstumā celtā senā inku pilsēta apbrīno ar savu unikālo konstrukciju jau kopš 1450.gada. Tūristu populārā vieta ir iekļauta arī kā viena no septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem.

Lielais Ķīnas mūris
Tas ir pieejams tūristu apskatei, kā arī vērojams astronautiem no Mēness. Lielais 6350 kilometru garais mūris ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ka arī ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem. Senajā Ķīnā tas kalpoja kā aizsargmūris no iebrucējiem, taču mūsdienās ir viens no populārākajiem apskates objektiem Ķīnā. Dažviet, erozijas iespaidā, tas ir izzudis (piemēram, 60 km ir izzuduši posmā pie Gaņsu). Laika robs ir skāris arī ap 30km garu posmu pie Hebei. Viens no labāk saglabātajiem mūra posmiem, kur to uztur labā stāvoklī paši ķīnieši, ir Pekinas tuvumā.

Bora Bora sala Taiti
Sala ir veidojusies pirms 3 miljoniem gadu. Tā ir tūristiem viens no dārgākajiem galamērķiem, taču, neskatoties uz to, sala vilina romantikas un ekstrēmu aktivitāšu cienītājus. Bora Bora ir lagūnas tipa sala, kuru ieskauj divi lieli vulkāni un starp tiem eksotiski džungļi. Uz salas nav daudz pamatiedzīvotāju, piešķirot tai eksotisku mieru un klusumu. Sala piedāvā nirējiem lielisku iespēju ieraudzīt zemūdens dzīles, aplūkot rajas un eksotiskās zivis.

Kristālu ala Meksikā
300 metru zem zemes senajās klints raktuvēs izveidojusies milzīga ala, kurā var ieraudzīt lielus kristālu veidojumus. Daži no tiem ir uzskatāmi kā lielākie dabīgie kristāli, kas ir atrasti. Alā ir īpaši klimatiskie apstākļi, kas veicina gigantisku kristālu veidošanos, pat 12 m garumā. Paaugstināta mitruma (90%) un augstas temperatūras(+58 grādi) dēļ, alā bez īpaša aprīkojuma var uzturēties līdz 10 minūtēm.

Morēna ezers Kanādā
Apbrīnojami spilgts zilās krāsas tonis ir vērojams Morēna ezera sniegtajā ainavā. Tas atrodas Kanādas Banfa nacionālajā parkā. Tūristiem īpaši ir izveidotas pastaigu takas apkārt ezeram. To ieskauj augsti kalni un plaši skujkoku meži. Tā līmenis mainās, atšķirībā no laikapstākļiem. Ledus sniegiem kūstot, tas ap jūniju paliek arvien piepildītāks, veidojot izteikti dzirdu zilu krāsas buķeti.